🔬 Kursa mērķis un pētniecības metodes
Kurss piedāvā izzināt matērijas īpašības, izmantojot divas papildinošas pieejas:
-
Molekulāri kinētiskā (statistiskā) metode: pēta procesus no mikroskopiskā skatu punkta, pieņemot, ka viela sastāv no haotiski kustošām daļiņām.
-
Termodinamiskā metode: pēta sistēmu kopumā, balstoties uz enerģijas pārvērtībām un makroskopiskiem parametriem, neņemot vērā vielas iekšējo struktūru.
🏗️ Pamati un stāvokļa parametri
Kurss definē fundamentālos jēdzienus, kas nepieciešami gāzu uzvedības aprakstīšanai:
-
MKT pamattēzes: Viela sastāv no daļiņām; tās ir nepārtrauktā kustībā; starp tām pastāv mijiedarbība.
-
Sistēmas stāvoklis: To raksturo tādi parametri kā spiediens (p), tilpums (V) un temperatūra (T).
-
Absolūtā temperatūras skala: Ievieš Kelvina skalu, kuras pamatā ir molekulu siltumkustības intensitāte.
🔄 Līdzsvars un procesi
Svarīga daļa veltīta tam, kā sistēmas mainās vai saglabā stabilitāti:
-
Līdzsvars: Stāvoklis, kurā makroskopiskie parametri nemainās laika gaitā (bez ārējas ietekmes).
-
Procesi: Izšķir līdzsvara (kvazistatiskos) procesus, kas noris ļoti lēni, un nelīdzsvara procesus.
🧪 Ideālas gāzes modelis un likumi
Kursa kodolu veido ideālas gāzes matemātiskais apraksts:
-
Vielas daudzums: Molu jēdziens un Avogadro skaitlis.
-
Stāvokļa vienādojumi: Galvenā uzmanība pievērsta Klapeirona-Mendeļejeva vienādojumam:
-
Gāzu maisījumi: Tiek apskatīts, kā kopējo spiedienu ietekmē dažādu gāzu komponentes (Daltona likums).
